Pītā krēslā, bizei matos, uz lieveņa tu
 Dusmas tavos skatos pinienai dev' pātagu
 Korķa viļķis mani ieurbis, mirklis tik ass
 Pirkstiem notrīc vīna lāse
 nopil varbūt vīns, bet varbūt asaras

 Ja man drosme būtu, krēslu, to, es atpītu
 Smaidu sejā noliktu tevi šeit garšļauku
 Bizes pati atpītu, vainagu noņemtu
 Pirkstiem notrīc vīna lāse
 nopil skatiens, nokrīt, solis sapinas